Helga without the H

Originally published here on January 17, 2017

LV version:

Varētu sarakstīt pilnas grāmatas (un kāds to jau ir darījis) mēģinot saskaitīt visus Andreja Jansona muzikālos sasniegumus. To ir tik daudz un veiksmīgu, ka viņš ir saņēmis Triju zvaigžņu ordeni. Šis komponists, diriģents un obojists ir diriģējis orķestrus daudzās pasaules malās (no Bronksas līdz Maskavai), spēlējis oboju visās Ņujorkas slavenajās auditorijās (piemēram Carnegie Hall, Metropolitan Opera un Broadway izrādēs), ir komponējis vairākus muzikālos teātrus (ieskaitot Sprīdīti un Princesi Gundegu) un ir sniedzis lekcijas vairākās universitātēs (ieskaitot Fordham un Rutgers). Pats Jansons uzskata, ka viņa iespaidīgākie darbi līdz šim ir bijuši nesen pabeigtie četrdesmit gadi vadot Ņujorkas latviešu kori, kā arī 2011. gada operas Vilkaču Mantiniece uzvedums Latvijas Nacionālajā Operā. Jansons šo operu rediģēja, instrumentēja un diriģēja par godu tās aizsaulē aizgājušajam autoram, Jansona draugam un skolotājam no Ņujorkas Bruno Skultem.

Bet starp šiem ievērojamajiem darbiem, Jansons skaidro, viņu vislabāk atspoguļo viņa ilgie gadi strādājot ar bērniem un jauniešiem. Jau piecdesmit gadus bērni mīļi atceras Jansonu kā savu mūzikas skolotāju Katskiļu nometnē, un vēl citi viņu pazīst no kokles apmācībām vai no gatavošanās vienam no septiņiem muzikālajiem teātriem, kuros Jansons ir iesaistījis bērnus. “Man ir liels gandarījums, ja kādam bērnam varu iemācīt spēlēt kokli vai dziedāt,” viņš paskaidro.

Jansons dziesmu svētkos Ziemeļamerikā ir regulāri piedalījies kopš sešdesmitajiem gadiem: ar 1990. gadu arī Latvijā. Divreizējais  Mežaparka virsdiriģents izsakās: “Es uzskatu kā ļoti lielu godu stāvēt priekšā 15,000 balsu korim.” Šovasar Jansons atgriezīsies svētku virsdiriģentu lomā, kad viņš Baltimoras kopkoŗa koncertā vadīs trīs dziesmas: valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”, viņa paša darbu “Ai, nama māmiņa” un Bruno Skultes “Dainu zeme”, savā aranžējumā.

Nav pārsteigums, ka ilggadējs austrumkrastnieks un viens no mūsdienu pazīstamākajiem muzikantiem stāvēs skatuves centrā pirmajos austrumu krasta dziesmu svētkos kopš septiņdesmitajiem gadiem. Bet kas varbūt pārsteigtu lasītājus, ir tas, ka ar šo braucienu uz Baltimoru Jansons atgriezīsies ilgi neapciemotās mājās. Viņam pirmais darbs pēc Julliard skolas beigšanas bija divus gadus spēlēt oboju Baltimoras simfoniskajā orķestrī. Daudzus gadus pēc tam šis orķestris ievācās savās tagadējās mājas, glītās Meyerhoff Symphony Hall telpās. Tajās pašās telpās 3. jūlijā notiks dziesmu svētku kulminācija, kopkoŗa koncerts, kurā Jansons atgriezīsies uz Baltimoras simfoniskā orķestra skatuves.

 

EN version:

Entire books could be (and have been) written chronicling the work of Latvian musician and triju zvaigžņu ordenis (Latvian Order of the Three Stars) recipient Andrejs Jansons. An accomplished composer, conductor, and oboist, he has spent the past seven decades conducting orchestras from the Bronx to Moscow; wowing New York City audiences with his oboe at Carnegie Hall, the Metropolitan Opera, and on Broadway; composing musicals such as Spriditis and Princess Gundega; and lecturing at universities. But he is most proud of his forty-year tenure as the music director of the New York Latvian Choir, as well as his arrangement and orchestration of Bruno Skulte’s opera Vilkaču mantiniece (The Heiress of Vilkači). In 2011, Jansons honored Skulte, his departed friend, former teacher, and fellow New York musician, by conducting Vilkaču mantiniece at the Latvian National Opera.

Jansons says no role represents him better than that of teacher and mentor to young people. Five decades’ worth of campers remember him fondly as their music director at the Katskiļi Latvian summer camp; others know him as their kokle teacher, or from one of his seven musical-theater productions featuring young performers. He says: “Man ir liels gandarījums, ja kādam bērnam varu iemācīt spēlēt kokli vai dziedāt” (“I derive great satisfaction from teaching a child to play the kokle or to sing”).

No stranger to Latvian song festivals, Jansons has participated in American and Canadian festivals since the 1960s. His involvement with festivals in Latvia began in 1990 and includes two stints conducting the world-famous amassed choir concert. In his own words: “Es uzskatu kā ļoti lielu godu stāvēt priekšā 15,000 balss korim” (“I see it as a very great honor to stand in front of a 15,000-voice choir”). Jansons will return to the podium this summer in Baltimore to conduct the Latvian national anthem (Dievs, svētī Latviju!) as well as his own arrangements of Ai, nama māmiņa and Bruno Skulte’s Dainu zeme.

It’s not surprising that Jansons, one of the East Coast’s most prominent Latvian musicians, will take center stage at the first Latvian song festival on the East Coast in decades. But what may be of news to even longtime Jansons fans is that this summer’s festival in Baltimore will be a homecoming of sorts; his very first job after graduating from Juilliard was a two-year stint playing oboe for the Baltimore Symphony Orchestra. Years after his tenure in Charm City ended, the orchestra moved into its current home in the beautiful Meyerhoff Symphony Hall, the very same venue that will be hosting the festival choir concert. And there, on July 3rd, Jansons will return to the Baltimore Symphony Orchestra stage one more time.