Helga without the H

Originally posted on http://www.latviansongfesto2017.com in spring of 2017.

 

LV version:

Viena no ģeogrāfiski izolētākajām latviešu kopām Amerikā ir tomēr ļoti aktīva. “Mēs tiešām atrodamies nekurienes vidū, bet cenšamies uzturēt savu kultūru,” skaidro Aleks Humeyumptewa, Denveras tautas deju grupas “Virpulītis” vadītājs.  Kolorādo štatā jau bija latviešu iedzīvotāji pirms otrā pasaules kaŗa, bet skaits stipri palielinājās, kad ieradās bēgļi pēc kaŗa. 1952. gadā tur jau darbojās jauniešu pulciņs, un nākamajos gados no tā izveidojās atsevišķa tautas deju grupa. Kopš tā laika Virpulītis darbojies bez pārtraukuma, un regulāri ceļo uz dziesmu svētkiem.  Aleks uzņēmās vadību 1987. gadā, toreiz vēl jauns dejotājs, tikai 1985. gadā pievienojies Virpulītim no Denveras bērnu grupas, lai varētu braukt uz Toronto dziesmu svētkiem. Šovasar viņš svinēs trīsdesmit amatā nokalpotos gadus!

Kā ar daudzām citām deju grupām, dejotāju skaits ir kā kuŗā gadā; lielākais līdz šim bija desmit pāri Sietlas svētkos 1992. gadā, toties mazākais drīz pēc tam, kad palika tikai trīs pāri. Bet šie gadi ar maz dejotāju ir izsaukuši vienreizēju atjautību Denverā, jo Aleks ļoti bieži izveido jaunus aranžējumus populārām astoņu pāru dejām, ieskaitot daudzām jaunākām dejām no Latvijas. “Mēs darām to, kas ir vajadzīgs mūsu skaita dēļ,” viņš saka.  Kaut arī Virpulītis ir lepns par šiem adaptēšanas panākumiem, šogad visi priecājas, ka tie nebūs vajadzīgi — patlaban dejo pilni vienpadsmit pāri, vairāk nekā jebkad Virpulīša vēsturē.

Aleks apgalvo, ka uzplaukums ir pateicoties tam, ka mainās gan vispārējās Kolorādo latviešu sabiedrības, gan specifiski Virpulīša sastāvs. Ilgus gadus caurmēra Kolorādo latvietis bija turpat uzaudzis, vai ieradies bēgļu gados. Bet pēdējos gados uz šo štatu ir pārcēlušies latvieši no citurienes, piemēram no ASV austrumkrasta vai Latvijas vai Austrālijas. Ir mainījies arī tas, ka agrākos gados dejošana bija domāta tikai jauniešiem, bet šodien visi, kam ir interese, ir laipni lūgti.  Rezultāts ir tāds, ka patlaban jaunākai dejotājai ir vienpadsmit gadi, bet vecākajam, pāri par sešdesmit.

Virpulītim fokuss nav tikai uz dejošanu; tas ir sabiedrisks vakars visiem dalībniekiem. Mēģinājumos bieži ir uzkodas, un pēc dejošanas daudzi paliek turpat uz vietas latviešu namā uz koŗa mēģinājumu. Virpulītis arī piedāvā iespēju satikties ar draugiem no Colorado Springs, kur atrodas atsevišķa latviešu sabiedrība, kam diemžēl nav savas deju grupas. Pirms gada Virpulītis pielika klāt svētdienas mēģinājumus, lai šie dejotāji varētu piedalīties bez attāluma un satiksmes šķeršļiem.  Mēģinājumi tagad notiek katru nedēļu pamīšus piektienas vakaros un svētdienas pēcpusdienās. Denveras Virpulīti raksturo gatavība meklēt risinājumus kā vislabāk turpināt kopt latvisko garu Kolorādo. Kaut arī attālums no citiem latviešiem ir liels, ar viņiem veidojas stingras draudzības, pateicoties tam, ka var dalīties ar latviešu kultūras mīlestību dziesmu svētkos un citos līdzīgos pasākumos.

Apciemojiet Virpulīti tīmeklī mājaslapā http://www.coloradolatvians.com, un neaizmirstiet iegādāties biļetes uz svētdienas tautas deju lieluzvedumu, lai redzētu kā Virpulītis virpuļo pa dejas grīdu!

 

EN version:

One of America’s most geographically isolated Latvian communities is nonetheless vibrantly active. “We really are in the middle of nowhere, but we do our best to maintain our culture,” explains Aleks Humeyumptewa, the head of Denver’s Latvian folk-dance troupe, Virpulītis. There were already a decent amount of Latvians in Colorado in the early 20th century, but their number sharply increased after World War II, as it did in many other parts of the U.S. By 1952, Latvians in Denver had already established a jauniešu pulciņš (youth group) where young Latvians met socially, and soon thereafter the group’s members expanded their operations to create a teen dance troupe. Virpulītis has been operating — and attending national Latvian song festivals — ever since. Humeyumptewa took over as leader in the late ’80s. At the time he was a young dancer who had only been part of Virpulītis for a couple years (before that he danced with a children’s splinter group that got folded into the older troupe to make it to the 1986 festival in Toronto). This summer, he will have been leading Virpulītis for an impressive thirty years.

 

As with many other groups, membership has fluctuated over the years, from a high of ten pairs of dancers who attended the 1992 festival in Seattle to a low of three pairs in the mid-1990s. The years of lower participation have also been years of remarkable resourcefulness; Humeyumptewa is proud to have adapted scores of eight-pair dances, including many of the newest dances from Latvia, for smaller groups. “We do what we have to because of our skaits (numbers),” explains Humeyumptewa. Happily, the current troupe consists of a whopping eleven pairs, the most dancers ever in Virpulītis’s long history.

 

Humeyumptewa credits this recent expansion to the changing dynamic of both Colorado Latvian society in general and Virpulītis specifically. For decades most dancers had arrived as post-war refugees, or were born and raised locally, but in recent years more folks have been moving to the area from the East Coast, Latvia and Australia. The troupe also used to be geared only towards young adult dancers. But today, everyone is welcome, regardless of age, ethnicity or dance ability. As long as participants are tall enough to not get elbowed in the face, they’re in. Currently the youngest member is eleven years old, and the oldest is in his sixties.

 

Virpulītis isn’t just about dancing. Its rehearsals at the Denver Latvian center also serve as a social occasion, often with someone bringing snacks. Many Virpulītis members stick around after dancing for choir practice. And dance rehearsals provide an opportunity to meet up with friends from Colorado Springs, a separate Latvian community over an hour away that doesn’t have its own folk-dancing troupe. Because these Latvian neighbors can’t make it all the way to rehearsals on weeknights, the troupe added Sunday afternoon rehearsals last year, and now alternates its weekly rehearsals between Friday and Sunday. Virpulītis’s adaptability regarding choreography and scheduling has led to a thriving Latvian community in Colorado, and its participation in song festivals over the years has led to close connections and friendships with other Latvian communities across the country.
Visit Virpulītis online at www.coloradolatvians.com, and be sure to buy your tickets to Sunday’s Folk Dancing Show in order to catch them in action!